Pirmās skolas nedēļas: kāpēc vispirms kopiena, tad mācības
Parastā skolā ikdiena sākas strauji. Pirmās divas dienas ir mierīgākas, un tad - stundas, mājasdarbi, testi, atkārtošana. Pedagogus var saprast: stundu plāni ir gatavi, sasniedzamie rezultāti noteikti, metodes ir tādas, kādas tās ir. Un vēl jāpanāk, lai visi 20–30 pirmklasnieki koncentrētos uz darbu. Tiem, kuriem tas izdodas, cepuri nost. Bet kas īsti liecina, ka šāda sistēma ir labākā?
Mēs sākam citādi. Mēs uzskatām, ka patstāvīga mācīšanās ir iespējama tikai tad, kad bērns jūtas droši un zina, kāds būs nākamais solis. Tāpēc pirmajās piecās skolas nedēļās bērnu galvenais uzdevums ir ne tik daudz saprast, kā mācīties, bet vispirms saprasties vienam ar otru.
Bērnam ir ļoti grūti mācīties vidē, kurā viņš nejūtas droši būt pats, kļūdīties un uzvarēt. Ja mēs, pieaugušie, esam neproduktīvi dienās, kad uztraucamies par kolēģu reakcijām, kāpēc domājam, ka skolā ir citādi?
Katru gadu mēs sākam ar konkrētu darāmo darbu sarakstu. Tas nodrošina, ka atlikušais mācību gads būs produktīvs un patīkams visiem iesaistītajiem. Lūk, kas tajā ir iekļauts.
1. Vienošanās par kopīgiem noteikumiem
Aktona Akadēmijā ir trīs robežas, kuras nav apspriežamas: esi laipns un izturies ar cieņu; turies pie saviem uzdevumiem un netraucē citus; rūpējies par studiju. Par to pārkāpšanu ir reālas sekas, bet ne nosodījums par izdarīto. Mēs katrs pieļaujam kļūdas, mācāmies tikt galā ar emocijām un reizēm vienkārši aizmirstamies. Tas nav pamats sodam, tas ir pamats sarunai, kas rada empātiju, ne aizvainojumu un dabiskajām sekām.
Papildus šīm ļoti plašajām robežām, kuras palīdz ievērot studijas gids, izzinātāji, tā mēs saucam bērnus, jo mācīšanās ir viņu pašu izziņa, ne kaut kas, ko dara viņu vietā, vienojas par saviem noteikumiem. Tie veidojas šo piecu nedēļu laikā no reālām situācijām. Pagājušajā gadā stingrāk ievērotie bija šādi: respektē, ja kāds saka „stop”; uzņemies atbildību par savu izglītību; nekaujies.
Par sekām vienojas reizē ar pašu noteikumu. Pagājušajā gadā standarta sekas bija 15 minūtes prom no pārējiem bez spēlēm un tehnoloģijām. Ja arī tās netiek ievērotas, var zaudēt vienu varoņnaudu. Tā ir studijas iekšējā valūta: ar to var iegūt bonusus, bet, ja balanss ilgstoši ir negatīvs, iestājas sekas, kas jau noteiktas pie robežas „izturies ar cieņu pret citiem”.
Noteikumi tiek testēti un apstiprināti, un noteiktā kārtībā tos var grozīt arī gada laikā. Vienošanās ir pilnībā izzinātāju rokās, tāpat kā atbildība. Gids izpildi neuzrauga. Ja redzu, ka kaut kas regulāri nedarbojas, saku aptuveni tā: „Esmu pamanījusi, ka šis līguma punkts netiek regulāri ievērots. Vai jūs vēlaties mainīt noteikumu vai tomēr to ievērot? Kāpēc?” Zinātkārs, ne nosodošs tonis šeit ir ārkārtīgi svarīgs. Rezultātā izzinātāji gandrīz vienmēr paši atceras, kāpēc šo noteikumu radījuši, un ar jaunu sparu palīdz viens otram to ievērot.
2. Sarunāties un risināt konfliktus
Iespējams, tavam bērnam mājās vai citur ir bijusi lieliska priekšzīme, un viņš jau prot sarunāties un vadīt konfliktus augstā līmenī. Daudz ticamāk gan, ka līdz šim tie risināti, kā pagadās: cits ar dūrēm, cits aizbēgot, cits sūdzoties, cits piekāpjoties un tikai reizēm vienojoties par kopīgu labumu vai vismaz mazāko ļaunumu.
Kādam izcilam pedagogam šo prasmju mācīšana varbūt sanāk dabiski un intuitīvi. Aktona Akadēmijā tā ir iestrādāta pašā sistēmā, un laika gaitā katrs kļūst par konfliktu risināšanas ekspertu. Dažas no mūsu metodēm:
- Miera galdiņš. Ja diviem ir sadursme, pirmo reizi vai atkārtoti, pie miera galdiņa abi var pastāstīt, kā jūtas un kura rīcība to izraisīja. Te nemeklē vainīgo; te uzklausa otru un kopā rada risinājumu. Reizēm risinājums pat nav mērķis, pietiek ar emociju izteikšanu, kas mūsu studijā pagājušajā gadā darbojās labāk nekā risinājuma meklēšana. Sākumā to mācāmies ar lomu spēlēm kopā ar gidu, tad gids palīdz sekot formulai, un tad to pārņem paši izzinātāji.
- „Ziņkārīgās sarunas”. Spēle un formula, ko teikt, satiekot jaunus cilvēkus. Katra gada sākumā to izspēlējam ar bingo kartītēm, lai iepazīšanās būtu jautra.
- Apzinātības rīti. Katru trešdienu izskatām 1 līdz 3 izdevniecības „Zvaigzne ABC” apzinātības spēles kartītēm un pārrunājam, kurās situācijās kāda no tehnikām noderētu. Vēlāk, kad kādam, manuprāt, kāda tehnika palīdzētu, sākumā piedāvāju kopā atlasīt noderīgākās, pēc tam tikai atgādinu par kartītēm līdz tas kļūst par ieradumu ar vai bez tām.
- Studijas sapulce. Notiek katru piektdienu. Nedēļas laikā ikviens var aizpildīt pieteikuma lapiņu: ieteikt pārmaiņas, izteikt nepatiku par kādu situāciju, piedāvāt ko jaunu vai aicināt kaut ko nosvinēt. Visos gadījumos jāpiedāvā vismaz divi risinājuma varianti. Vienošanās izpilde paliek pašu ziņā, bet viss tiek dokumentēts, un rezultāti pārrunāti nākamajā sapulcē. Tas īpaši noder brīžos, kad kāds robežu tieši nepārkāpj, bet arī neievēro to godprātīgi, tad robeža tiek precizēta, kādu laiku testēta un pieņemta kā līguma papildinājums. Sapulcē var lemt arī par to, kā vispār lemjam: demokrātiski, izvirzot līderus vai pavisam savā veidā, ja tas apmierina visus. Gids sapulces gaitu modelē tikai sākumā, līdz nodod visus pienākumus izzinātājiem.
3. Saprast vidi sev apkārt
Aktona Akadēmijā ir pašvadīta mācību vide: gids neatbild uz jautājumiem, nemāca un neskubina. Lai šo atbildību panestu, ir prasmes, kas jāapgūst no paša sākuma.
Nezinātājs, pirmo reizi ienākot studijā, noteikti pamanītu daudzos krāsainos plakātus pie sienām. Gada gaitā tie nāk klāt vairāk, nekā tiek noņemti. Lielākā daļa no tiem ir informācija par to, kas, kur, kam un kad jādara vai nav atļauts — un kādas ir sekas. Plakāti ļauj gidam par kaut ko vienoties ar izzinātājiem tikai vienreiz; atgādināšana nenotiek. Ja kaut kas regulāri netiek ievērots, mierīgā tonī un ar zinātkāri jautāju: kāpēc? Vai plakāts jānoņem, jo nav aktuāls? Vai vajag papildus sistēmu, lai to ievērotu? Ar sistēmu bieži vien domāta spēle, kas kļūst par jaunu iespēju visiem sadarboties paralēli mācībām.
Studijā nav nekā lieka: visam ir sava vieta un sistēma, kā to uzturēt vai mainīt. Gada sākuma nedēļas nostiprina izpratni par šo vidi. Tāpat arī par sīkumiem: izkustēties, padzerties vai aiziet uz tualeti var jebkurā brīdī bez prasīšanas un atskaitīšanās, ja tas nevienam netraucē. Tā kā reālajā dzīvē!
4. Iemācīties mācīties pašam
Patstāvīgai mācību kopienai vajag arī veidu, kā mācīties un palīdzēt viens otram. Trešdaļu laika pamatprasmes - lasīšanu, rakstīšanu, matemātiku - izzinātāji apgūst ar datorprogrammām, kas ne tikai automātiski parāda sasniegumus un trūkumus, bet arī pielāgojas katra tempam un izpratnei. Pārējo laiku mācās ar grāmatām, rakstu darbiem, diskusijām un galvenokārt praktiskiem projektiem.
Aktona Akadēmijai ir sava „e-klase”, kas paredzēta ne atzīmēm, piezīmēm un mājasdarbiem, bet SMART mērķiem (konkrētiem, izmērāmiem nedēļas mērķiem), meistarības apliecinājumiem, vienaudžu atsauksmēm un iekšējām sistēmām, kas palīdz sekot līdzi darbam un redzēt, ko padarījuši citi. Par padarīto tiek iegūti punkti, kas pārvēršas iekšējā valūtā un brīvības līmeņos - lielākā patstāvībā, kas nopelnīta ar atbildību. Ir arī minimālais apjoms, lai ar cieņu pret citiem visi paredzētajā laikā strādātu pie sava darba, un sistēmas, ar kurām izzinātāji šos sliekšņus dažādos brīvības līmeņos var mainīt.
Arī šo sistēmu apgūšana lielākoties ir pašvadīta. Dažkārt iedvesmai veidojam spēles, kas palīdz kādu no tām apgūt ātrāk. Jāpiebilst, ka kvesti, mūsu vairāku nedēļu projekti, paši par sevi ir kā liela spēle, tāpēc izzinātāji tajos iesaistās ar daudz lielāku interesi un pa vidu arī mācās, jo tā ir daļa no spēles.
5. Jautri pavadīt laiku kopā
Viena no svarīgākajām daļām, īpaši sākumskolā, ir jautrība. Darbošanās kopā pie jautriem izaicinājumiem gada sākumā rada uzticību un izpratni vienam par otru.
Viens no projektiem katru gadu ir konkurss starp vairāk nekā 300 Aktona Akadēmijām visā pasaulē: tiek filmēts video pie kādas dziesmas, un vienīgais noteikums - jāparāda visa studija un visi izzinātāji. Ierobežojumi ir minimāli, tāpēc ir pilnīga radošā brīvība padarīt šo izaicinājumu tik jautru, cik pašiem gribas. Spēlējam arī dažādas saliedēšanas spēles, kas ļauj labāk iepazīt vienam otru un saprast pašam savas stiprās puses un to, kur aicināt palīgā kādu citu.
6. Testēt robežas
Lai gan robežas mums ir ļoti plašas, gada sākums ir lieliska iespēja tās testēt. Šis ir brīdis, kad man kā gidam jābūt visacīgākajai un visausīgākajai. Mērķis nav tik daudz noķert visu „nepareizo”, bet pamanīt to, kas notiek saskaņā ar kopienas mērķiem.
Regulāras mierīgas pārrunas par to, kā kurš jūtas konkrētās situācijās bez nosodījuma, palīdz precizēt robežu starp nelielu kļūdu un kopienai nepieņemamu rīcību. Tāpēc savstarpējie noteikumi nostiprinās piecu nedēļu laikā, ne pirmajā dienā: lai būtu iespēja testēt vienam otru un sistēmu un bez pārmetumiem vienoties par kopīgu tālāko ceļu.
7. Pierast pie grafika
Viena no gida atbildībām, kas gada laikā īsti nemainās, ir grafika izveide. Tas nenozīmē, ka izzinātāji to nevar ietekmēt: šogad, manā otrajā gadā, mēs pārbaudām, kā strādā dienas sākšana stundu agrāk nekā pērn, vai tas ir produktīvāk un vai vakarā var laicīgāk nokļūt uz pulciņiem. Taču to, kas grafikā parādās, gids sagatavo pēc Aktona Akadēmijas sistēmas.
Paiet laiks, līdz ģimenes pierod pie sesiju sistēmas, kurā trīs līdz sešas nedēļas no vietas koncentrējamies uz vienu projektu un noslēgumā to prezentējam visām ģimenēm. Arī ikdienas grafiks nostiprinās šajās nedēļās, jo tas nav kā parastā skolā, kur ik pēc 40 minūtēm ir starpbrīdis un cita stunda. Dienas pirmajā pusē katram ir mērķis iekļūt plūsmā - koncentrēties uz kaut ko tik intensīvi, ka laiks paskrien nemanot un produktivitāte ir visaugstākā. Tajā pašā laikā jebkurā brīdī var izkustēties, padzerties vai pabūt atsevišķā telpā, ja emocionāli vai fiziski ir grūti koncentrēties.
Tiem, kuri iepriekš mācījušies parastā skolā, paiet laiks, līdz viņi pierod pie šādas brīvības un sāk to izmantot efektīvi. Pēc mūsu pieredzes šādu grafiku visvairāk novērtē kustīgi bērni un bērni ar UDHS, jo tas atbilst viņu dabiskajam tempam.
Un tad sākas kvesti
Dzīvē Aktona Akadēmijā mijas produktivitāte un jautrība. Praksē esam pamanījuši, ka bērni paši sev izvirza augstākus standartus nekā pieaugušie. Taču, lai kopiena paliktu vienota, regulāri jāatceras arī par jautrām aktivitātēm, kas vieno.
Tālāk kopienu vienos mācību izaicinājumi nākamajos kvestos, šogad tie ir uzņēmējdarbība, Atēnas Senajā Grieķijā, programmēšana un robotika, kopienas dārzs, detektīvu zinātnes un zinātkāres attīstīšana. Visa gada laikā noteikumi var mainīties tikai tad, ja par to vienojas visa kopiena. Bet pamats sadarbībai tiek likts tieši pirmajā kvestā „izveido cilti”.
Ja gribi redzēt, kā tas izskatās klātienē, sāc ar to, kā notiek uzņemšana un pieteikšanās.