Salīdzinājums

Valdorfa skola vai Aktona Akadēmija?

Daudzas ģimenes, kas meklē alternatīvu tradicionālajai skolai, salīdzina Valdorfa skolas (Šteinera) pedagoģiju un Aktona Akadēmiju.

Rūdolfs Šteiners, kas pirms vairāk nekā simt gadiem izveidoja pirmo Valdorfa skolu, cieši pētīja bērna attīstību un veidoja izglītību, kas rūpējas par visu bērnu — viņu prātu, sirdi un rokām, ne tikai akadēmiskajiem rezultātiem. Daudzas viņa atziņas — nesteidzīga bērnība, māksla, kopiena, iekšēja motivācija — sasaucas ar to, ko šodien apstiprina pētījumi, un ar to, ko augstu vērtē arī Aktona Akadēmijas. Dažreiz mēs izvēlamies citu ceļu.

Lūk, kur mēs pārklājamies, kur atšķiramies un kāpēc.

Šī lapa ir domāta vecākam, kas meklē Valdorfa (Šteinera) skolu. Ja salīdzini Valdorfa skolu ar Montesori, sāc ar Valdorfa skolas, Montesori un Aktona Akadēmijas salīdzinājumu vienā tabulā.

„Mūsu augstākajam mērķim jābūt izaudzināt brīvus cilvēkus, kas paši spēj dot savai dzīvei jēgu un virzienu.“

— Rūdolfs Šteiners

Viss bērns — prāts, sirds un rokas

Valdorfa skolas mērķis nekad nav bijis tikai akadēmiskās zināšanas. Tā izglīto „prātu, sirdi un rokas“ — domāšanu, jūtas un praktisku darbību kopā. Pētnieki to sauc par visa bērna izglītību, un tā ir saistīta ar bērna emocionālo labsajūtu. Aktona Akadēmijā mēs uz to skatāmies tāpat.

Bez agrīnām atzīmēm un testiem

Valdorfa skolās agrīnajos gados nav atzīmju un standartizētu testu — vietā nāk aprakstoša atgriezeniskā saite par to, kā bērnam patiešām veicas. Motivācijas psiholoģija to atbalsta: ārējie stimuli, piemēram, atzīmes, grauj iekšējo motivāciju un mācīšanās dziļumu.

Māksla un iztēle katru dienu

Valdorfa skola ir pazīstama ar mākslas — zīmēšanu, mūziku, kustību, stāstiem — iekļaušanu ikdienā. Salīdzinoši pētījumi par zīmēšanu un radošo domāšanu rāda, ka šī pieeja tiešām attīsta iztēli un radošumu. Arī Aktona Akadēmijā māksla un radoša izpausme ir mācību procesa daļa.

Nesteidzīga bērnība

Valdorfa skola apzināti nesteidzina formālu akadēmisku mācīšanos agrīnajos gados, dodot laiku rotaļai, valodai un attīstībai. Sākumā tas šķita riskanti, bet pētījumi šādu pieeju atbalsta, piemēram, Sageita (Suggate) pētījumā bērni, kas lasīt mācījās vēlāk, dažu gadu laikā panāca tos, kuri sāka agrāk. Nesteidzīga bērnība nav atpalicība.

Attīstības posmi, nevis tikai vecums

Valdorfa skola māca atbilstoši bērna attīstības posmam, ne tikai reālajam vecumam, un jaukta vecuma bērnu mijiedarbība ir dabiska. Ideja, ka bērns mācās vislabāk tad, kad ir tam gatavs, attīstības psiholoģijā ir viena no noturīgākajām.

Kopiena un ritms

Valdorfa skolā ir spēcīga kopienas sajūta un skaidrs dienas un gada ritms — rīta aplis, kopīgas svinības, paredzama rutīna, kas bērnam sniedz drošības sajūtu. Sociālā iesaiste ir viena no pētnieciski vairāk apstiprinātajām Valdorfa skolas stiprajām pusēm.

Mācīšanās prieks un iekšēja motivācija

Starptautiskie pētījumi par Valdorfa skolas absolventiem (apkopoti Dālina darbā) atkārtoti rāda vienu un to pašu: Valdorfa skolēni mēdz būt vairāk ieinteresēti mācīties un ir labāk sociāli iesaistīti. Iekšēja motivācija — mācīties tāpēc, ka grib, ne tāpēc, ka liek — ir tieši tas, ko saglabā arī Aktona Akadēmija.

„Sagaidi bērnu godbijībā, audzini viņu mīlestībā, atlaid viņu brīvībā.“

— Rūdolfs Šteiners

Klases skolotājs → sokrātiskais gids

Kāpēc: mēs gribam izaudzināt pārliecinātus, kritiski domājošus cilvēkus, kas prot paši meklēt atbildes un tās aizstāvēt. Ilgā piesaiste vienam skolotājam dod tuvību, bet mēs izvēlamies, lai svarīgāks ir jautājums, ne skolotājs.

Antroposofijas pasaules uzskats → bez pasaules uzskata

Kāpēc: pētījumi rāda, ka tikai neliela daļa Valdorfa skolas absolventu paši kļūst par antroposofiem, tomēr šie uzskati ir metodes daļa. Mēs neizvēlamies pasaules uzskatu bērna vietā — par to lemj ģimene.

Izvairīšanās no tehnoloģijām → mūsdienu rīku izmantošana gadījumos, kad tie palīdz

Kāpēc: ekrānu ierobežošana agrīnajos gados ir prātīga, un tam mēs piekrītam. Bet pasaule, kurā bērni augs, ir digitāla. Mūsu mērķis ir, lai viņi tehnoloģijas pārvalda un izmanto tad, kad tās patiešām palīdz.

Tēlos balstīta, noteikta secība → pamatprasmju apgūšana savā tempā un reāli projekti

Kāpēc: iztēle un stāsti ir brīnišķīgi, un mēs tos izmantojam. Bet pamatprasmes mēs apgūstam savā tempā un ticam meistarībai un reālam darbam, ne vienotam grafikam. Daži skrien uz priekšu, citiem vajag vairāk laika, lai apgūtu meistarību, un tas ir dabiski.

Ko Aktona Akadēmija papildina

• Varoņa ceļojums kā mācīšanās ietvars. Valdorfa skola dod nesteidzīgu, māksliniecisku bērnību; mēs tai pievienojam personisku misijas stāstu — katrs bērns ir varonis, kas meklē savu aicinājumu.
• Sokrātiskās diskusijas katru dienu. Papildus stāstiem un mākslai izzinātāji katru dienu domā skaļi, aizstāv savu viedokli un mācās cits no cita.
• Kvesti ar īstu rezultātu. Vairāku nedēļu projekti, piemēram, biznesa tirdziņš, māca risināt problēmas un uzņemties iniciatīvu — prasmes, ko grūti iemācīt tikai ar tēliem.
• Publiskas izstādes reālai auditorijai. Meistarību rāda uzstājoties, ne tikai skolotājam vērojot. Tas ceļ pārliecību un atbildību.
• Mūsdienu rīki pamatprasmēm. Tur, kur tehnoloģijas ir noderīgas, tās izmantojam, kā primāro saglabājot praktisku darbošanos.

Aktona Akadēmijai un Valdorfa skolai ir kopīga sirds.

Aktona Akadēmijas misija ir iedvesmot katru bērnu atrast savu aicinājumu un mainīt pasauli. Arī Valdorfa skola tiecas audzināt brīvus, veselus cilvēkus, kas paši dod savai dzīvei virzienu. Tāpēc vairākās lietās mēs ejam roku rokā.

• Abās skolās bērns mācās, jo grib, nevis tāpēc, ka liek — iekšēja motivācija, ne atzīmes.
• Abām rūp viss bērns — raksturs, labsajūta un kopiena, ne tikai zināšanas.
• Valdorfa skola parādīja, cik svarīga ir nesteidzīga, mākslas un kopienas apziņas piepildīta bērnība. Aktona Akadēmija to papildina ar reāliem projektiem un uzņēmējdarbību, paša izvirzītiem mērķiem, sokrātiskām ierosmēm un mūsdienu rīkiem.

Valdorfa skola gādā par bērna izaugsmi caur attīstības posmiem, izmantojot māksliniecisku ritmu. Aktona Akadēmija to pašu izaugsmi nodrošina ar katra bērna personisko varoņa ceļojumu 21. gadsimta kontekstā.